Ak, Marija, Dieva Māte un mūsu Māte, mēs šajā spaidu stundā steidzamies pie tevis. Tu esi Māte, tu mūs mīli un pazīsti: tev nekas nav apslēpts no tā, kas rūp mūsu sirdij. Žēlsirdības Māte, mēs daudzreiz pieredzējām tavu gādības pilno maigumu, tavu klātbūtni, kas nes mieru, jo tu vienmēr mūs vadi pie Jēzus, Miera Karaļa.

Taču mēs nomaldījāmies no miera ceļa. Mēs aizmirsām pagājušā gadsimta traģēdiju mācību, miljonu pasaules karos kritušo upuri. Mēs neievērojām saistības, ko uzņēmāmies kā Nāciju Kopiena, un mēs nododam tautu sapņus par mieru un jauniešu cerības. Mēs saslimām ar alkatību, ieslēdzāmies nacionālistiskās interesēs, ļāvām sevi izkaltēt vienaldzībai un paralizēt egoismam. Mēs izvēlējāmies ignorēt Dievu, sadzīvot ar saviem meliem, uzturēt agresiju, apspiest dzīvības un krāt ieročus, aizmirstot, ka esam sava tuvākā un savas kopīgās mājas sargi. Ar karu mēs izpostījām Zemes dārzu, ar grēku ievainojām sava Tēva sirdi, kurš vēlas, lai mēs būtu brāļi un māsas. Mēs kļuvām vienaldzīgi pret visiem un visu, izņemot sevi. Un ar kaunu sakām: piedod mums, Kungs!

Kad mēs piedzīvojam grēka postu, savas grūtības un vājības, ļaunuma un kara netaisnības noslēpumu, tu, Svētā Māte, mums atgādini, ka Dievs mūs nepamet, bet turpina mūs uzlūkot ar mīlestību, vēlēdamies mums piedot un mūs atkal piecelt. Tas ir Viņš, kurš mums deva tevi un padarīja tavu Bezvainīgo Sirdi par Baznīcas un cilvēces patvērumu. Pateicoties dievišķajai labestībai, tu esi ar mums un vadi mūs ar maigumu  pat visšaurākajos vēstures līkločos.

Tāpēc mēs, tavi dārgie bērni, kurus tu nekad nepagursti apmeklēt un aicināt atgriezties, vēršamies pie tevis, klauvējam pie tavas Sirds durvīm. Šajā tumšajā stundā nāc mums palīgā un mierini mūs. Atkārto katram no mums: “Vai tad es, tava Māte, neesmu šeit?” Tu zini, kā atraisīt mūsu sirds un mūsu laika mezglus. Mēs tev uzticamies. Mēs esam pārliecināti, ka tu, īpaši pārbaudījuma brīdī, nenicini mūsu lūgšanas un nāc mums palīgā.

Tā tu rīkojies Galilejas Kānā, kad pasteidzināji Jēzus iesaistīšanās stundu un ievadīji pasaulē Viņa pirmo zīmi. Kad svinības aizēnoja skumjas, tu Viņam sacīji: “Viņiem nav vīna” (Jņ 2, 3). Atkārto to vēlreiz Dievam, ak Māte, jo šodien mums ir beidzies cerības vīns, pazudis prieks, izkaltusi brālība. Mēs pazaudējām cilvēcību, izšķērdējām mieru. Mēs kļuvām spējīgi uz visāda veida vardarbību un iznīcību. Mums ir steidzami nepieciešama tava mātišķā iejaukšanās.

Tāpēc pieņem, ak, Māte, šo mūsu lūgumu.

Tu, jūras zvaigzne, neļauj mums aiziet bojā kara vētrā.

Tu, jaunās derības šķirsts, dod iedvesmu izlīguma plāniem un ceļiem.

Tu, “Debesu zeme”, atgriez pasaulē Dieva saskaņu.

Izdzēs naidu, novērs atriebību, māci mums piedot.

Atbrīvo mūs no kara, pasargā pasauli no kodoldraudiem.

Rožukroņa Karaliene, atjauno mūsos vajadzību lūgties un mīlēt.

Cilvēces Karaliene, rādi tautām brālības ceļu.

Miera Karaliene, izlūdz pasaulei mieru.

Lai tavas asaras, ak, Māte, aizkustina mūsu nocietinātās sirdis. Lai pateicoties asarām, ko tu izlēji mūsu dēļ, atkal uzzied šī mūsu naida dēļ izkaltusī ieleja. Un kamēr ieroču troksnis neapklust, lai tava lūgšana pievērš mūsu ausis mieram. Lai tavas mātišķās rokas noglāsta visus tos, kuri cieš un bēg zem bumbu smaguma. Mierini ar savu mātišķo apskāvienu visus tos, kuri ir spiesti atstāt savas mājas un savu zemi. Lai tava sāpju pilnā Sirds rosina mūs uz līdzjūtību, mudina atvērt durvis un parūpēties par ievainoto un atstumto cilvēci.

Svētā Dieva Māte, kamēr tu stāvēji zem krusta, Jēzus, redzēdams tev blakus mācekli, tev teica: “Lūk, tavs dēls” (Jņ 19, 26). Tā Viņš tev uzticēja katru no mums. Tad savam māceklim, katram no mums, Viņš teica: “Lūk, tava Māte” (27. p.). Māt, tagad mēs gribam pieņemt tevi savā dzīvē un savā vēsturē. Šajā stundā cilvēce, izsmelta un dziļi satriekta, kopā ar tevi stāv zem krusta. Un tai ir nepieciešams uzticēties tev, caur tevi veltīt sevi Kristum. Ukraiņu tauta un krievu tauta, kas tevi ar mīlestību godā, griežas pie tevis, tikmēr tava Sirds pukst pār viņāmm un visām tautām, kuras iznīcināja karš, bads, netaisnība un posts.

Tāpēc mēs, Dieva un mūsu Māte, svinīgi uzticam un konsekrējam tavai Bezvainīgajai Sirdij sevi, Baznīcu un visu cilvēci, īpaši Krieviju un Ukraiņu. Pieņem šo mūsu aktu, ko veicam ar paļāvību un mīlestību, dari, lai tiktu izbeigts karš, dāvā pasaulei mieru. Lai “jāvārds”, kas izplūda no tavas Sirds, atver vēstures durvis miera Karalim; cerot, ka caur tavu Sirdi, miers atkal pienāks. Mēs konsekrējam tev visas cilvēces nākotni, tautu vajadzības un gaidas, pasaules bažas un cerības.

Lai caur tevi pār Zemi izlejas Dieva žēlsirdība, un miera maigie puksti atkal piepilda mūsu dienas. Sieviete, kura teici “jā”, pār kuru nonāca Svētais Gars, ienes mūsu starpā Dieva harmoniju. Tu, kas esi “cerības dzīvinošā strūklaka”, dzirdini mūsu izkaltušās sirdis. Tu dāvāji Jēzum cilvēcisko miesu, dari mūs par vienotības veidotājiem. Tu staigāji mūsu ceļus, vadi mūs pa miera takām. Āmen.